Bērnu infektoloģe Inga Ziemele pēta vīrusu, kas pirms 15 gadiem vēl nebija zināms Skip to main content
Pētnieki tuvplānā

Pamatskolas laikos, vērojot ķirurgu gaitas medicīniskajā drāmā Čikāgas cerība, Ingai Ziemelei (attēlā) radās apjausma, ka arī viņai ejams ārsta ceļš. Laiks šo apņemšanos tikai stiprināja, un nu viņa ir ne vien infektoloģe Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, bet arī docētāja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Pediatrijas katedrā.

inga_ziemele_tuvplans.jpg

Tiekamies, lai iepazītu Ingu viņas trešajā profesionālajā ampluā – kā zinātnieci, kas starptautiskā līmenī pētījusi cilvēka bokavīrusu. Šis vīruss ir arī Ingas topošā promocijas darba fokusā, un ar pētniecībā gūtajām atziņām viņa dalīsies RSU Starptautiskajā medicīnas un veselības zinātņu konferencē Zināšanas praksei 2. aprīlī.

Kāpēc es pētu?

Topošie ārsti studiju gados ik pa brīdim sastopas ar vajadzību darboties pētniecībā vienā vai otrā formātā. Vēl sestajā kursā, kad visiem studentiem jāveic pētnieciskais darbs, to uztvēru kā obligātu prasību. Brīdi, kad pētniecība mani patiesi aizrāva, piedzīvoju rezidentūras laikā – šim virzienam mani iedvesmoja profesore Dace Gardovska, kuras vadītajā Pediatrijas katedrā zinātniskais darbs ir viena no pamatvērtībām.

Iespējams, tāpēc, ka biju aktīva rezidente, profesore man piedāvāja iesaistīties RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētījumā, kas tika īstenots kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Taivānas. Mani aizrāva gan tas, ka pētījuma centrā bija jaunatklāts vīruss, gan arī tas, ka tas saistīts ar bērniem un elpceļu infekcijām – manu specialitāti.

Darbs ar šo pētījumu ilga no 2012. līdz 2016. gadam, bet paralēli RSU īstenoja arī Latvijas mēroga pētījumu institūta vadošās pētnieces Zaigas Noras-Krūkles vadībā, kurā biju iesaistīta.

Loģiskā kārtā šī pētnieciskā darbība kļuva par iedvesmu manam promocijas darbam, kurā skatu cilvēka bokavīrusa infekcijas īpatnības hospitalizētiem bērniem ar elpceļu infekcijām un zarnu trakta infekcijām. Promocijas darbs vēl ir procesā. Pētniecības labā ir jāupurējas un, neliegšos – ārstam atrast laiku gan darbam slimnīcā, gan docēšanai un pētīšanai nav viegli. Izpratne par to, kā starp šīm visām jomām panākt balansu, nāk ar laiku un līdz ar atziņu, ka pētniecība tev pašam ir nepieciešama un svarīga.

Būtisks ir ne tikai rezultāts, bet arī pētniecības process, kura laikā esmu daudz iemācījusies, piemēram, kā efektīvāk plānot savu laiku. Tāpat, pateicoties pētniecībai, esmu nokļuvusi vietās, kur nekad nebūtu sevi iedomājusies, proti, Helsinku Universitātes Virusoloģijas institūtā, pipetējot paraugus, veicot seroloģiskas reakcijas un nosakot paraugos antivielas. Tas man kā klīnicistam ir devis padziļinātu izpratni infekciju diagnostikā, piemēram, par to, kā notiek darbs ar paraugiem, kas man palīdz darbā ar pacientiem, jo tagad stipri labāk pārzinu, kā kura metode strādā. Vienlaikus pētniecība ir daudz devusi arī man kā docētājai, kam uzticēts atbildīgs uzdevums – skolot jaunos mediķus.

inga_ziemele_tuvplans1.jpg

Kāpēc es došos uz konferenci?

Es startēšu Mātes un bērna sekcijā, kur stāstīšu par cilvēka bokavīrusu bērniem Latvijā, kas hospitalizēti ar akūtām elpošanas ceļu slimībām. Šis vīruss ir jauns – atklāts 2005. gadā Zviedrijā, un, jāsaka, ka es pati par to pirmoreiz dzirdēju vien 2012. gadā, kad mani uzaicināja piedalīties pētījumā. Cilvēka bokavīrusa loma elpceļu infekcijās ir jāpopularizē mūsu speciālistu vidū, jo, kā secināts mūsu pētījumā, Latvijā ir vieni no augstākajiem rādītājiem pasaules mērogā – elpceļu paraugos šis vīruss tiek noteikts ļoti bieži. Ieraugot analīzēs cilvēka bokavīrusu, ārstam būs jautājums – ko tālāk? Ar savu uzstāšanos es vēlētos uz to atbildēt.

Domāju, mana tēma varētu saistīt dažādu specialitāšu klīnicistus – pediatrus, infektologus, pulmonologus, alergologus, arī ģimenes ārstus. Ceru, ka arī pediatrijas rezidentus tā varētu ieinteresēt; iespējams, arī laboratoriju ārstus un kolēģus no Latvijas Infektoloģijas centra.  

Pati es plānoju nepalaist garām vieslektoru prezentācijas. Īpaši mani interesē virusoloģijas profesore no Somijas Marija Sēderlunda-Venermo (Maria Söderlund-Venermo). Tāpat plānoju doties uz Infekcijas slimību sekciju, lai noklausītos RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta kolēģu teikto. Mani saista arī Pediatrijas sekcijas vieslektora, (Sentlūisias – red.) Vašingtona Universitātes profesora Metjū Goldsmita uzstāšanās.

Kāpēc citiem būtu jādodas uz konferenci?

Te man jājautā pretī – kāpēc lai kāds vēl šaubītos, vai doties uz starptautisku konferenci tepat Rīgā, kur pārstāvētas tik plašas medicīnas nozares, un kur vienkopus var gan iepazīt aktuālo katrā no tām, gan satikt pašmāju un ārvalstu kolēģus? Tas būs pozitīvs, iedvesmojošs pasākums, kur satikties visiem, sākot no studentiem un rezidentiem, līdz klīnicistiem, institūtu pētniekiem, specialitāšu guru. Satikties, lai uzzinātu jauno, gūtu atbildes un vienkārši – lai socializētos. Mums Latvijā šīs prasmes – nekautrēties, iziet uz sarunu, vienalga, ar sen neredzētiem kolēģiem vai vēl nepazīstamiem cilvēkiem – vēl nedaudz jāslīpē. Zinātnes nedēļā būs daudz iespēju tās izkopt!