Doktorante Lāsma Līdaka: konferencē smeltās zināšanas palīdzēs darbā ar pacientiem Skip to main content
Pētnieki tuvplānā

Ginekoloģe, dzemdību speciāliste Lāsma Līdaka (attēlā) pētniecībai pieiet pragmatiski, uzsverot – diez vai izdosies tikt pie Nobela prēmijas, pētot procesus lokāli, tomēr tā ir iespēja apzināt situāciju Latvijā un saprast, ko un kā var adaptēt darbam gan ar pacientiem, gan studentiem. Lāsmas ikdiena paiet starp Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kur viņa ir docētāja Dzemdniecības un ginekoloģijas katedrā un otrā kursa doktorantūras studente.

lasma_lidaka01.jpg

Savu pētniecisko darbu ginekoloģe velta policistisko olnīcu sindromam – slimībai, kas saistīta ar paaugstinātu vīrišķo hormonu daudzumu organismā un kura izpausmes sākas jau pusaudžu vecumā. Lāsma regulāri uzstājas Latvijas un starptautiska mēroga konferencēs un plāno piedalīties arī RSU starptautiskajā zinātniskajā konferencē aprīlī.

Kāpēc es pētu?

Pētniecība mani interesēja jau ļoti sen. Vecākiem ir mīļš stāsts, kā es, mācoties sākumskolā, tuvējā dīķī vēroju vardes un novērojumus pierakstīju izvērstā pārspriedumā par to uzvedību, traktātu papildinot ar ilustratīviem zīmējumiem. Vidusskolā ar lielu aizrautību veicu gadījumu kontroles pētījumu par jauniešu zināšanām seksuālās un reproduktīvās veselības jomā. Lai iegūtu savam pētījumam noderīgu informāciju un materiālus, devos uz biedrību Papardes zieds, kas ietekmēja manas nākotnes profesijas izvēli – bērnu un pusaudžu ginekoloģe.

Daudziem šķiet, ka pētniecība ir garlaicīga un sausa, bet es to uzskatu par ārkārtīgi radošu procesu. “Kā uzdot jautājumu anketā, lai saņemtu visprecīzāko atbildi?”, “Kas ir cēlonis un sekas?” un “Kādēļ lietas notiek tieši tā un ne citādi?” – tie ir jautājumi, par kuriem pētniekam jālauza galva, nereti tam veltot arī nakts stundas.

Kāpēc es došos uz RSU starptautisko zinātnisko konferenci?

RSU Zinātnes nedēļā apmeklēšu Sievietes un mātes veselības sekciju. Tajā piedalīsies lieliski, starptautiski atzīti lektori, kuri stāstīs par praksē ļoti noderīgām tēmām. Jau tagad zinu, ka uzzināšu daudz jauna un tas palīdzēs ikdienas darbā ar pacientiem un sniegs ierosmi manai tālākajai pētniecībai.

Kāpēc citiem būtu jādodas uz konferenci?

Jaunajiem pētniekiem noteikti jāiet, lai gūtu jaunas zināšanas un iedvesmu pašiem pievērsties pētniecībai. Latvijā ir daudzas tēmas, kurās esam spiesti atsaukties tikai uz ārzemju literatūras avotiem, jo vietējo datu nav. Lai arī, pētot procesus lokāli, Nobela prēmiju diez vai izdosies saņemt, tā ir iespēja apzināt situāciju Latvijā un saprast, ko un kā var adaptēt darbam ar pacientiem mūsu situācijā. Tiem, kuri pētniecībā darbojas jau kādu laiku, šādas tikšanās dod iespēju “uzlādēties” un saņemt jaunu grūdienu turpināt strādāt pētniecības jomā.