Pētnieks Mārtiņš Kalējs: progresu virza bāzes zinātnes! Skip to main content
Pētnieki tuvplānā

Zinātne ir sirds ķirurga un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Biomehānikas zinātniskās laboratorijas vadošā pētnieka Mārtiņa Kalēja bērnības sapnis, tādēļ jaunais mediķis noteikti izmantos iespēju piedalīties un uzstāties RSU starptautiskajā zinātniskajā konferencē Knowledge for Use in Practice.

Jau, mācoties Mērsraga vidusskolā, Mārtiņam īpaši padevušās dabaszinātnes. Toreiz skola devusi iespēju tās pilnveidot, piedaloties dažādās olimpiādēs un konkursos. Patikusi teorētiskā fizika un matemātika. Mārtiņš stāsta, ka bērnībā nav spēlējies dakteros un ārstējis plīša lācīšus, jo mērķis ir bijusi tieši pētniecība nevis klīniskais darbs. Pirms iestāšanās augstskolā topošais students veica vairāku Latvijas universitāšu izglītības programmu salīdzinājumu, un pārliecinājās, ka RSU piedāvātā izglītības kvalitāte ir viņam vispiemērotākā. Izvēles svaru kausi svārstījušies starp fiziku, matemātiku un medicīnu, kas pēc rūpīga nākotnes vīziju izvērtējuma uzvarējusi. Arī pēc iestāšanās RSU Mārtiņš domājis tieši par pētniecību, nevis praktisku ārsta darbu. Sirds ķirurģijā nonācis it kā caur pētniecību, praktisku apsvērumu dēļ, jo, kā diplomātiski izsakās jaunais mediķis, Latvijā izdzīvot tikai ar pētniecību ir sarežģīti. Tādēļ optimālais risinājums esot praktiskā darba un pētniecības apvienojums. Uz jautājumu, kad atliek laiks zinātnei, Mārtiņš atbild: pēcpusdienās, vakaros un brīvdienās.

Kāpēc un ko es pētu?

Tā kā pētniecība ir mans bērnības sapnis, tajā aktīvi iesaistījos jau pirmajā kursā, veicot audzēju šūnu bioloģijas pētījumus. RSU asociētā profesora, sirds ķirurga Pētera Stradiņa vadībā pirms dažiem gadiem veicām pētījumu, kura rezultātā tika noteikts optimālais polimēru materiāls jaunas paaudzes sirds vārstuļa izstrādei. Taču, lai iegūtu reālu funkcionējošu, jaunu vārstuļu protēzi nepieciešams konsorcijs ar iespaidīgiem infrastruktūras, cilvēku un finanšu resursiem. Finansējuma iegūšanas iespējas ar Latvijas Zinātnes padomes grantu palīdzību pakāpeniski pieaug, tomēr tās nebūtu pietiekamas šāda tipa projekta realizācijai. Ideja nav pamesta, bet pašlaik novirzījusies otrajā plānā. Tādēļ šobrīd tiek veikti citi nozīmīgi biomehānikas pētījumi, piemēram, par aortas mehāniskajām īpašībām, kā arī vairāki pētījumi ar klīnisku ievirzi.

Martins_Kalejs_20190128_00.jpg

Kāpēc es došos uz RSU starptautisko zinātnisko konferenci?

Konferencē es stāstīšu par pilnībā arteriālu koronāro artēriju šuntēšanas operāciju pētījumu. Iepazīstināšu ar agrīnajiem datiem, jo šādas operācijas Latvijā rutīnā notiek pavisam nesen, tādēļ informācija par rezultātiem ilgākā laika periodā mums jāsmeļas no ārvalstu kolēģiem. Aptuveni 40 gadus šuntus veidoja, izmantojot pamatā venozo materiālu, taču pēdējos gados jo vairāk notiek operācijas, kurās izmantojam pamatā arteriālo materiālu. Atšķirība ir kalpošanas ilgumā, jo desmit gadus pēc operācijas nolietojas aptuveni 40–60 % no vēnu materiāla un tikai 10 % vai pat mazāk – no arteriālā. Tas ir nozīmīgi pacientam, jo samazinās nepieciešamība pēc atkārtotām intervencēm.

Kāpēc citiem būtu jādodas uz konferenci?

Esmu pārliecināts, ka dabaszinātnes kā bāzes zinātnes virza pasaules attīstību un progresu. RSU zinātnes nedēļa, tās ietvaros notiekošās konferences un tematiskās darba grupas ir izauguši par Baltijas mēroga notikumu. Domāju, katram Latvijas medicīnas zinātnē strādājošajam tā būtu jācenšas apmeklēt, lai iepazīstinātu kolēģus ar saviem pētījumiem un iepazītos ar citu veikumu. Turklāt bieži ir tā, ka zinām, kas notiek Francijā vai Itālijā, bet nezinām, kas notiek tepat Kleistos vai Traumatoloģijas slimnīcā. Tā ir lieliska iespēja uzzināt, kas notiek jauns Latvijā ārpus sava šaurā medicīnas lauciņa. Tātad svarīga ir informācijas apmaiņa arī starp tuvākajiem kaimiņiem, kas it kā ir pašsaprotama, tomēr ne vienmēr strādā.