Ieva Lībiete: Zinātnes nedēļā medicīnas vēstures temati aizraus kā muzejniekus, tā ārstus Skip to main content
Vispārīgi

Ieva Lībiete ir docētāja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas vēstures institūtā (MVI) un gādā par ambiciozā RSU Anatomijas muzeja izveidi. Starp veiksmīgākajiem akadēmiskajiem projektiem pērn viņa izceļ MVI rakstu krājuma Acta medico-historica Rigensia digitalizāciju, pārdefinēšanu un publiskošanu, rezultātā tas iekļauts lielākajā brīvpieejas akadēmisko žurnālu datubāzē (Directory of Open Access Journals), kā arī paveikto Latvijas medicīnas vēsturnieku sabiedrības starptautiskā popularizēšanā.

Nākamgad RSU kopā ar Latvijas Medicīnas vēsturnieku asociāciju un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju uzņems nozīmīgāko notikumu nozarē – Starptautiskās medicīnas vēstures asociācijas kongresu.

Ieva_Libiete-04-lead.jpg

Kāpēc es pētu?

Jau vairāk nekā desmit gadu mans darbs vistiešākā veidā ir saistīts ar medicīnas vēstures materiālo mantojumu, tā izpēti, saglabāšanu un lietošanu – gan strādājot ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja kolekcijām, gan pašlaik veidojot jauno RSU Anatomijas muzeja ekspozīciju. Līdz ar to pētniecība ir neatņemama mana darba daļa un ikdiena – katru dienu rodas jautājumi, uz kuriem atbildi neviens iepriekš nav sniedzis, un tās jāmeklē vēsturisko avotu apkopošanā un analīzē. Man pētniecībā vienmēr ir bijis svarīgs mērķis, pats process mani aizrauj mazāk. Iztēlotais gala rezultāts – vērtīga publikācija, aizraujoša lekcija vai intersanta un labi apmeklēta izstāde – ir tas, kas mani motivē pētīt. Šobrīd fokusā, protams, Anatomijas muzeja ekspozīcijas izveide, līdz ar to pašreizējais pētniecības darbs saistīts ar anatomijas un patoloģijas ideju vēsturi un anatomisko kolekciju vēsturi. Meklēju RSU Anatomijas muzeja vietu pasaules anatomijas muzeju kontekstā, kā arī cenšos atbildēt uz jautājumu – kā vēsturisko kolekciju iespējams padarīt jēgpilnu un aizraujošu 21. gadsimta cilvēkam.

Kāpēc es došos uz RSU starptautisko zinātnisko konferenci?

Kopš strādāju RSU, dalību universitātes konferencē nekad neesmu uzskatījusi par izvēli – uz konferenci vienkārši ir jāiet, jo tā ir daļa no akadēmiskā darba, turklāt ļoti patīkama. Šogad uz konferenci došos, pirmkārt, lai piedalītos medicīnas vēstures sekcijā. Pēdējo gadu laikā medicīnas vēstures sekcija ir izveidojusies par labi apmeklētu un starpdisciplināru konferences atzaru, kas vienkopus pulcē medicīnas vēsturniekus, muzeju cilvēkus un praktizējošus ārstus, kas ieinteresēti savas nozares vēsturē. Jāuzsver, ka RSU konference arī ir vienīgā regulārā platforma, kurā satiekas un savos pētījumos dalās Latvijas medicīnas vēsturnieki. Pagājušajā gadā anatomijas vēsturei veltītā sekcijā, ko organizējām kopā ar Anatomijas un antropoloģijas institūtu, mums pievienojās arī kolēģi no Sanktpēterburgas. Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad vienu konferences dienu būsim RSU, bet otru, nelielāku – izbraukumā. Šoreiz – pie kolēģiem Upsalas Universitātes muzejā.

Ieva_Libiete-02-lead.jpg

Otrkārt, šogad RSU Anatomijas muzejs sadarbībā ar partneriem no Latvijas Mākslas akadēmijas un RSU starptautiskās studentu konferences organizatoriem piedāvās arī praktisku darbnīcu studentiem, kurā viņi mākslinieces vadībā vaskā rekonstruēs cilvēka mīmikas muskulatūru – normālu un patoloģisku. Darbnīcu vadīs starptautiski pazīstama medicīnas māksliniece, Eiropas Medicīnas ilustratoru asociācijas prezidente Paskāle Poljēra. Tā studentiem būs ļoti unikāla iespēja izpazīt, kā mediķi un mākslinieki sadarbojas anatomisko struktūru vizualizācijā.

Atlikušajā laikā ceru iespēju robežās iepazīt, ar ko aizraujošu nodarbojas un kā savus pētījumus prezentē kolēģi no citām struktūrvienībām. Noslēgumā spoži aizvadīto Zinātnes nedēļu nosvinēšu tradicionālajā Akadēmiskajā ballē.

Kāpēc citiem būtu jādodas uz konferenci?

Šāda konference ir kā ikgadējs zināšanu atjauninājums par to, kas notiek pētniecības lauciņā nozarē un universitātē kopumā. Jo ikdienā, katrs strādājot savā specifiskajā jomā, nemaz tik bieži ar kolēģiem no citām struktūrvienībām nesatiekamies. Lieliska iespēja vienkopus visus satikt, iepazīt viņu aktuālos projektus un varbūt rast idejas sadarbībai pētniecībā vai studiju procesa pilnveidošanā. Turklāt šogad, konferencei kļūstot starptautiskai, katram noteikti vērts izpētīt arī vieslektoru vārdus, lai nepalaistu garām kādu savas nozares korifeja uzstāšanos.