Starptautiskas konferences kā iespēja uzlādēties: pētniece Gundega Jākobsone

Gundega Jākobsone jau bērnībā gribēja būt ārste. Kad pienāca laiks studēt, viņai tikai atlika izlemt par konkrēto specialitāti, un izvēle krita par labu zobārstniecībai, jo tā viņai iepatikās, skolas vasaras brīvlaikos strādājot par sanitāra palīdzi Stomatoloģijas institūtā. Tagad viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zobārstniecības fakultātes Ortodontijas katedras vadītāja un asociētā profesore.

Paralēli klīniskajam darbam RSU Stomatoloģijas institūtā viņa veic pētniecisko darbu un vada doktorantu un rezidentu zinātniski pētnieciskos darbus, kas saistīti ar sejas un žokļu augšanu, attīstību un ortodontiskās ārstēšanas metodēm.

Asoc. prof. Gundega Jākobsone ir daudzu starptautisku zinātnisko publikāciju autore un līdzautore, piedalījusies vairākos zinātniskajos projektos, no kuriem vairāki notiek sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem. Recenzējusi publikācijas žurnāliem The Angle Orthodontist, The Journal of Oral & Maxillofacial Research, European Journal of Orthodontics, Progress in Orthodontics.

Kāpēc pētu?

Ir cilvēki, kuri katru dienu skrien, ir cilvēki, kuri kāpj kalnos, bet ir tādi, kuriem patīk kustināt smadzenes, kuros ir dabiska vēlme domāt… Jau studiju laikā man bija stipra analītiskā domāšana, es ātri uztvēru plašu informāciju un mācēju saskatīt kopsakarības. Jo vairāk ar domāšanu nodarbojas, jo vienkāršāks šis process kļūst. Nevar noskriet maratonu, ja nekad pirms tam neesi skrējis, un tāpat ir ar domāšanu – spēja domāt ir jātrenē.

Pašlaik sadarbībā ar Kārdifas universitāti (Lielbritānija) pētām, kā gadu gaitā aug un attīstās Latvijas bērnu seja un žokļi, pievēršot uzmanību attīstības gaitai, īpatnībām un izmaiņām dažādu faktoru ietekmē. Pētījumā izmantojam trīsdimensiju fotogrāfijas, ko var taisīt neierobežoti, jo tas ir bērniem nesāpīgs un nekaitīgs process. Citos projektos pētām, kā koriģēt sejas, žokļu un zobu anomālijas, kuri faktori un kā ietekmē šā procesa izdošanos vai neizdošanos.

Pētniecība ortodontijā mūsdienās ir ļoti specifisks un dārgs process, jo datu apstrādē un analīzē tiek izmantotas modernas iekārtas un dārga programmatūra. Nav vairs tā, kā bija agrāk, kad daudz ko varēja izmērīt ar lineālu.

Kāpēc es došos uz RSU starptautisko zinātnisko konferenci?

Konference ir iespēja uzlādēties. Mani interesē cilvēki, un konferencē ir iespēja satikt cilvēkus ar harismu, – īpašus un interesantus cilvēkus, kuri nodarbojas ar to, kas viņiem patīk vai interesē, nevis tāpēc, ka par to labi maksā. No šādiem cilvēkiem varu iedvesmoties arī savam darbam, un ar viņiem vienmēr ir patīkami kontaktēties.

RSU starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā Zobārstniecība, ortodontija un mutes, sejas un žokļu ķirurģija piedalīsies mana doktorante Signe Silinēviča, kura strādā iepriekš pieminētajā projektā, kur izmantojam bērnu sejas un žokļu trīsdimensiju fotogrāfijas.

Kāpēc citiem būtu jādodas uz konferenci?

Piedaloties RSU starptautiskajā zinātniskajā konferencē un klausoties prezentācijas, ikviens var gūt priekšstatu par to, kas notiek konkrētajā zinātņu jomā un kuros virzienos pētnieki Eiropā strādā. Jaunajiem pētniekiem tā ir iespēja tikt ievērotiem un sadzirdētiem, ja viņa prezentācija ir izcila vai inovatīva. Tā ir iespēja iegūt jaunus kontaktus, jo starptautiskai konferencei ir lielāks vēriens nekā vietējai konferencei.

RSU vienmēr ir novērtējusi tieši tādus studentus, kuri paralēli mācībām un klīniskajai attīstībai grib darboties arī pētniecībā. Tie, kuri nodarbojas ar pētniecību, ar citu interesi lasa zinātniskos rakstus un atšķirīgi analizē klīnisko darbu. Tie, kuri pievērsušies pētniecībai, ir daudz atvērtāki jaunām idejām un arī savā klīniskajā darbā vienmēr ir gatavi izmēģināt ko jaunu.

Studentiem, doktorantiem un rezidentiem pret zinātni un pētniecību es ieteiktu izturēties kā pret nodarbošanos, nevis kā blakus lietu vai piespiedu pienākumu. Zinātnisko darbu paralēli studijām nevajag uztvert kā apgrūtinājumu, bet gan kā ieguvumu.