Zinātnes nedēļas pētniece Inese Stars: bez 21. gadsimta pedagoģijas docētājiem neiztikt

Labam docētajam ne tikai perfekti jāpārzina savs studiju kurss, viņam nepieciešamas modernas 21. gadsimta pedagoģiskās prasmes, lai, strādājot kopā ar studentu un veidojot jaunieša izpratni par tēmu, audzēknis pats nonāktu līdz nepieciešamajām atziņām, piemēram, par veselības sociālajiem determinantiem, uzskata RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docētāja Inese Stars.

Izvēloties pētniecisko ideju promocijas darbam, docētāja gribēja apvienot sabiedrības veselības un pedagoģijas zinātnes. Sintēzē radās ideja pētīt veselībpratību – relatīvi jaunu, dinamisku, dažādi definētu un izprastu jēdzienu veselības izglītībā un veselības aprūpē. Parasti veselībpratību saprot kā spēju iegūt, izprast, komunicēt, novērtēt un izmantot zināšanas par veselību. Inese pēta tieši pusaudžu veselībpratību. Izmantojot pusaudžcentrētu pētniecisko pieeju un fenomenogrāfijas metodi, atklājies, ka veselībpratība pusaudžu skatījumā ir visnotaļ daudzveidīgi izprasts fenomens un pusaudži stāsta par ļoti dažādu pieredzi, kāda viņiem ir radusies, sastopoties un rīkojoties ar visdažādākā veida informāciju par veselību.

Inese Stars docē jau kopš 2004. gada un sabiedrības veselības studiju programmas studentiem māca ievadu socioloģijā, sabiedrības veselības pamatus, sociālo medicīnu un kvalitatīvas pētniecības metodes.

Kāpēc pētu?

Varbūt to var saukt par ziņkārību. Man patīk izzināt, analizēt, mēģināt saskatīt tālāk aiz acīmredzamā. Mani īpaši interesē veselības sociālie determinanti jeb tas, kā ikdienas sociālā vide ietekmē cilvēku iespēju dzīvot veselīgi un viņu pieņemtos lēmumus par veselību. Interesē arī kvalitatīvās pētniecības metodes, kuru izmantošana veselības zinātnēs dažkārt ir pretrunīgi vērtēta, tādēļ īpaši interesanta.

Lai varētu pētīt, nepieciešama motivējoša vide. Man tāda ir RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedra. Sākumā profesors Ģirts Briģis un asociētā profesore Anita Villeruša iedrošināja un motivēja vairāk interesēties par zinātni, plašāk atklāja pētniecības nozīmi sabiedrības veselības stiprināšanā. Šobrīd mums ir spēcīgi zinātniski orientēta katedra un pierādījumos balstīta sabiedrības veselības izpēte. Katra pētnieka individuālās intereses kopumā veido zinātnei labvēlīgu vidi.

Studijas Latvijas Universitātes doktora studiju programmā Pedagoģija deva to, kas iepriekš trūka – pedagoģiskās zināšanas, kā mācīt studiju kursu, kādas mācību metodes izvēlēties, kā plānot un īstenot studentcentrētas nodarbības, kā motivēt studentus arvien vairāk iesaistīties pētniecībā.

Kāpēc es došos uz RSU starptautisko zinātnisko konferenci?

Piedalīšos Augstskolas pedagoģijas tematiskajā konferencē Studenti pētnieku lomā, lai dalītos pieredzē, ko nozīmē vienlaicīgi būt gan docētājai, gan doktorantūras programmas studentei un kādi ieguvumi no šīs raibās kombinācijas ir studentiem. Dalība konferencē ir unikāla iespēja smelties aktuālas un inovatīvas idejas, tostarp augstskolu pedagoģijā. Labprāt uzzinātu vairāk par dažādām pedagoģiskajām inovācijām, kas būtu noderīgas praksē, strādājot ar studentiem.

Kāpēc citiem būtu jādodas uz konferenci?

Studentiem – lai sajustu zinātnisko atmosfēru, lai stāstītu par savu pētījumu, lai smeltos no citu dalībnieku sniegtās informācijas, kuru vēlāk varētu integrētu savā mācību procesā, lai ģenerētu inovatīvas idejas, rastu atbildes uz jautājumiem, meklētu sadarbības partnerus tālākai pētniecībai un projektiem. Docētājiem un pētniekiem – lai gūtu jaunas idejas, lai rastu apstiprinājumu, bet varbūt arī kritiku saviem priekšlikumiem un dibinātu jaunus kontaktus.