Virtuālā realitāte un simulācijas: ne vien izglītībai, bet arī pētniecībai

Maģistrantūrā apguvusi medicīnas inženieriju Rīgas Tehniskajā universitātē un padziļinātāk medicīnas fiziku Latvijas Universitātes (LU) doktorantūras programmā, Marta Laņģe šīs zināšanas liek lietā, lai veicinātu simulāciju tehnoloģiju attīstību Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Viņas ambīcijas Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā (MITC) saistītas ne tikai ar jaudīgāku simulāciju izmantošanu studiju procesā, bet arī ar lielāku topošo ārstu un veselības aprūpes speciālistu iesaisti pētniecībā, izmantojot MITC pieejamās tehnoloģijas, ko Marta uzskata par konkurētspējīgu resursu arī ārpus Latvijas robežām.

RSU Zinātnes nedēļā aprīļa sākumā būs virkne iespēju gan izmēģināt simulāciju iekārtas, gan uzzināt par starptautiska līmeņa aktualitātēm šajā jomā. Lielākoties tās būs koncentrētas 3. Baltijas jūras valstu simpozijā par simulāciju un virtuālās realitātes izmantošanu veselības aprūpes izglītībā un pacientu drošībā, kur paredzētas gan vieslekcijas, gan darbnīcas.

Ko un kāpēc es pētu?

Jau kopš bērnības mani interesēja, kā darbojas dažādas iekārtas un tehnoloģijas, kā arī ļoti aizrāva medicīna un bioloģija. Likumsakarīgi, izvēlējos medicīnas inženierijas programmu, kas pēc definīcijas ir izteikti starpdisciplināra specialitāte – esmu kā zobratiņš starp ārstu, kam nepieciešams risinājums, lai palīdzētu pacientam, un mehānikas inženieri, kurš izgatavos šo iekārtu. Latvijā medicīnas tehnoloģiju joma strauji attīstās, un medicīnas inženieri arvien vairāk nepieciešami ne tikai tehnoloģiju izstrādē un pētniecībā, bet arī uz vietas slimnīcās, lai nodrošinātu šo iekārtu uzstādīšanu, pareizu un pacientam drošu darbību, apkalpošanu un servisu.

Patlaban esmu doktorantūras finālfāzē, un mans pamatdarbs šobrīd ir LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā, kur strādāju ādas vēža diagnostikas jomā. Taču jau pusotru gadu darbojos arī RSU MITC, kur mans uzdevums ir attīstīt pētniecību studentu līmenī, savedot kopā pētniekus un industriju "ārpusē" ar mūsu topošajiem ārstiem un veselības aprūpes speciālistiem. RSU jau darbojas vairāki studentu zinātniskie pulciņi: gan medicīnisko simulāciju pulciņš, gan citu jomu pulciņi, piemēram, kardioloģijas, anestezioloģijas un reanimatoloģijas, kas veido dažādus simulāciju scenārijus, attīsta un izspēlē tos. MITC ir labi "ekipēts": ir pieejams virtuālās realitātes simulators Sectra – disekcijas galds, kur ar skārienjutīgu ekrānu iespējams apgūt cilvēka orgānu anatomisko izvietojumu un orgānu sistēmas, kā arī pētīt iepriekš uzņemtus datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējuma attēlus, tāpat pieejami virkne simulatoru, ar kuriem studenti izspēlē dažādus scenārijus, proti, neatliekamās palīdzības un traumu simulators SimMan 3G, kā arī dzemdību simulācijai paredzētā SimMom. Šī ir ideāla vide, kur pilnveidot prasmes un attīstīt pētniecību medicīnas un veselības aprūpes studiju līmenī.

Kāpēc es došos uz konferenci?

Mēs mācāmies visu dzīvi, jo sevišķi tādā jomā kā medicīna. Konference mums “pievedīs klāt” starptautiskus ekspertus no visas pasaules – atliek tikai aiziet, uzklausīt un iedvesmoties!

Pati es Onkoloģijas un hematoloģijas sekcijā prezentēšu pētījumu, pie kura strādāju sava doktora darba ietvaros. Mana joma ir dermatoonkoloģija – kopā ar institūta kolēģiem patlaban izstrādājam diagnostikas ierīci, ar kuras palīdzību ģimenes ārsts varēs pāris sekunžu laikā noteikt, vai pacienta aizdomīgā dzimumzīme ir ļaundabīga. Patlaban ārsts pārbauda ādas veidojumus ar dermatoskopu un nosaka diagnozi, pamatojoties uz savām zināšanām un pieredzi. Mūsu veidotā skrīninga iekārta neinvazīvi, bez biopsijas, ar gaismas palīdzību radot difūzo refleksiju un ierosinot ādas hromoforu autofluorescenci, izvērtēs ādas veidojuma sastāvu – melanīnu, hemoglobīnu un citas hromoforas, un izveidojot kartējumu, pēc kura ārstam ir vieglāk pieņemt lēmumu, vai un cik ļaundabīgs ir konkrētais veidojums. Šo iekārtu, kura patlaban ir prototipa stadijā un kuru klīniskā pētījuma ietvaros testējam Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, mērķējam tieši uz ģimenes ārstiem – uz pirmo instanci, pie kuras vēršas pacients. Dati un attēli glabāsies mākonī, un ārstam būs iespēja salīdzināt dzimumzīmes attīstību dinamikā.

Kāpēc citiem jādodas uz konferenci?

Šogad konferencē liels akcents likts uz praktiskajām zināšanām. Gan tajā ziņā, ka par pētniecību tiks runāts no skatupunkta, kurā tiek vērtēts zināšanu noderīgums praksē, gan tāpēc, ka būs daudz "aptaustāmā", piemēram, simulāciju jomā studenti, rezidenti un praktizējošie ārsti varēs piedalīties paraugdemonstrējumos. Vieslektori, kas runās par virtuālās realitātes nozīmīgumu simulācijās, pacientu drošību, attīstīs tēmu, kas ir aktuāla pasaulē un kuru es labprāt kādudien vēlētos ieviest RSU studiju procesā.

Otra būtiskā lieta, ja runājam par iemesliem, kāpēc apmeklēt konferenci, tā lieliskā iespēja tīkloties un satikt ne tikai savas jomas speciālistus, bet arī citu jomu ekspertus. Esmu droša – ja aiziešu uz stomatoloģijas sekciju vai traumatoloģijas un ortopēdijas tematisko konferenci, noteikti dzirdēšu ko sev vērtīgu. Nekad nevar zināt, kad un kur atnāk vislabākie risinājumi dažādām pētījumu problēmām un izaicinājumiem.

Visbeidzot trešā – Zinātnes nedēļa kopumā ir izteikti starpdisciplināra, un tā ir laba augsne, kur augt inovatīvām idejām. Piemēram, Teksasas Medicīnas centrā, kur gadu profesionāli štažējos, ik gadu notiek konference Pumps and Pipes: Innovation Through Collaboration, kura saved kopā medicīnas, kosmosa zinātnes un enerģētikas nozares ekspertus. Šī ir izteikti starpdisciplināra platforma, kas caur vienojošajiem aspektiem meklē radošus risinājumus. Un tas viss tikai tāpēc, ka kādā avioreisā naftas čiekurs sēdēja blakus medicīnas čiekuram. Nereti tieši neformālās sarunās negaidītās vietās dzimst grandiozas idejas, tādēļ ir svarīgi saglabāt atvērtu prātu un pieņemt izaicinājumus!